Rottweilas pilsētas simbols 

/Aina Korņejeva, žurnālam „Amber Dog” 03/2008./

Šķirne:	Rotveilers
Izcelsmes valsts:	Vācija
FCI grupa:	2. grupa
Sķirnes izmantojamība:	dienesta suns, kompanjons
Labās īpašības:	masīvs, stiprs un izturīgs, mierīguma, pateicības un attīstīta prāta iemiesojums. Pārliecināts par sevi, bezbailīgs, uzstājīgs un uzmanīgs
Trūkumi:	kā jebkuras dienesta šķirnes suns - nepareizi audzināts, var būt bīstams

„ Rotveilers – suns, kura audzināšanā ir jāieliek visa Jūsu pacietība un izturība. Taču pēc pāris gadiem sapratīsiet, ka tas ir suns, kura cieņa, mīlestība pret Jums un pateicība ir bezgalīga!”

Rotveileru uzskata par vienu no vissenākajām suņu šķirnēm. To senči - molosi dzīvojuši Persijā jau pirms aptuveni trīs tūkstošiem gadu. Romieši šos suņus turēja kā lopu dzinējus un ganu suņus. Kopā ar romiešiem tie devās uz ziemeļiem, kur, sastopoties ar vietējiem suņiem, notika šķirnes veidošanās.

Lielākais liellopu uzturēšanās un tirdzniecības punkts Eiropā tajā laikā bija Vācijas pilsēta Rotveila, kur arī uzturējās tā laika liellopu audzētaji. Tāpēc šos - tautā sauktos „miesnieka suņus” pārdēvēja par rotveileriem.

Vācu miesnieki audzēja šos suņus darbam – ganāmpulku pārdzīšanai un apsargāšanai, ka arī saimnieka un tā īpašuma aizsardzībai. Rotveilieši ļoti mīlēja savus suņus un viņiem bez gala uzticējās.

Leģenda vēsta, ka pēc veiksmīgiem darījumiem miesnieki devās uz traktieri to nosvinēt, bet makus ar naudu uzkāra kaklā saviem suņiem. Drošāku vietu naudai viņi pat nevarēja iedomāties, jo neatradās neviens, kas uzdrošinātos tiem tuvoties.

Vaisalas darbs šajā šķirnē sakās stipri vēlāk, taču līdz tam izšķīra trīs rotveileru tipus:
- smalki un viegli suņi,
- masīvi un smagi suņi, bet trešais rotveilera tips bija kaut kas pa vidu starp abiem iepriekš minētajiem. Manuprāt šīs trešais tips arī bija pamats šīs dienas rotveilera šķirnes izveidei.

Bijušajā Padomju savienībā pirmie roveileri tika ievesti jau 1914.gadā. Tajā laikā šie suņi tika izmantoti kā ganu suņi mājas alņu ganāmpulkiem. Bet vaislas darbu Krievijā ar rotveileriem sāka tikai pēc Otrā pasaules kara, kad no Vācijas, atgriežoties mājās, Krievijas armijas virsnieki bieži vien pārveda mājās pieaugušus rotveilerus un arī kucēnus.

Nedaudz vēlāk šo suņu šķirni sāka izmantot audzētava „Sarkanā zvaigzne”, kā vaislas materiālu melno terjeru šķirnes izveidei. Ilgi nebija jagaida, jo rotveileri uzreiz iekaroja popularitāti sava ārējā izskata un izcilo darba īpašību dēļ.

Rotveilers ir spēcīgs suns ar proporcionāli veidotām ķermeņa proporcijām – masīvs, taču tajā pat laikā ļoti veikls un izturīgs. Viņš ir neaprakstāmi drošsirdīgs, uzticīgs vienam saimniekam, bet pareizi audzināts būs labsirdīgs pret visiem sava saimnieka ģimenes locekļiem.

Rotveilers ir suns - personība, kas nekad necietīs un neaizmirsīs pazemojumu un sāpes. Tas ir suns, kurš jāaudzina ar cieņu.

Rotveileri Latvijā.

Latvijā pirmais rotveilers tika ievests 1980. gadā, kad Padomju savienībā šķirnes popularitāte jau bija tik liela, ka nopirkt rotveilera kucēnu nemaz nebija vairs tik viegli. Taču izmantojot pazīšanās un sakarus daži šķirnes entuziasti tomēr Latvijā sāka ievest aizvien vairāk šīs šķirnes pārstāvjus.

Trīs suņi tika atvesti uz Iekšlietu Ministrijas suņu audzētavu, divi no kuriem pildīja savus dienesta pienākumus tā laika milicijā līdz pat brīdim, kad pienāca laiks doties uz citie medību laukiem…

Tā pamazām šīs šķirnes suņi iekaroja arī Latvijas iedzīvotāju sirdis. Vislielākais rotveileru kucēnu pieprasījums bija no 1992-1995.gadam. Šajā laikā tad arī šķirnei tikai „nodarīts pāri”. Tas vairs nebija vaislas darbs, bet gan sava veida komercija un naudas gūšanas veids. Dzīšanās pēc maksimālas peļņas gūšanas, realizējot kucēnus, samazināja arī prasības pret vaislā izmantojamo suņu eksterjeru, netika pamanītas vai vispār ņemtas vērā izmantojamo suņu sliktās un rotveileram neraksturīgās īpašības, tādas kā – agresivitāte un bailes. Tas laika gaitā noveda pie veselas virknes šķirnes pārstāvju, kam bija vērojama neadekvāta uzvedība vai nestabila nervu sistēma.

Pilnībā zuda audzētāju atbildība par metienu un viņa palīdzība jaunajiem īpašniekiem kucēnu audzināšanā. Tas protams radīja arī sekas, jo rotveileru bija ļoti daudz un eksterjerā „nekvalitatīvu”, kas, protams, bija nepareiza vaislas darba rezultāts. Tas noveda pie tā, ka rotveilera popularitāte un pieprasījums pamazām samazinājās. Ja 1993.gada kucēna cena bija 200 LVL, tad jau 1995.gadā kucēnu varēja nopirkt par 60 LVL.

Pagāja vairāki gadi, līdz situācija stabilizējās. Tie rotveileri, kuri bija iegādāti „buma” periodā , lēnām devās uz citiem medību laukiem. Taču cilvēkam, kurš spējis novērtēt rotveilera „universālumu”, ir grūti pāriet uz citu šķirni tieši šīs šķirnes rakstura īpašību dēļ, jo rotveilera piemērojamība jebkuriem dzīves apstākļiem un situācijām ir neaprakstāma! Atkal pakāpeniski pieauga šo šķirnes suņu pieprasījums.

Rotveileru kā sargsuņu un kompanjonu pieprasījumu ietekmēja arī ekonomiskā situācija Latvijā - labvēlīgo kredītprocentu piešķiršana hipotekārajiem kredītiem, kas veicināja privātmāju celtniecību un īpašumu iegādi.

Šī iemesla dēļ jau trešo gadu mūsu audzētavā kucēni tiek pārdoti pēc iepriekšēja pieraksta. Cilvēki arī līdzās esošajam rotveileram iegādājas otru šīs šķirnes suni, lai abiem ģimenes mīluļiem būtu jautrāk, lai arī viņiem būtu sava ģimene.

Iegādajoties šī šķirnes suni, protams kā arī jebkuru citas sķirnes suni, būtu jāapsver visi par un pret.

Rotveileri nav paredzēti pārāk aizņemtiem cilvēkiem vai cilvēkiem ar maigu raksturu, kas vai nu negrib, vai arī neprot stingri audzināt.

Audzināšana.

„Bailīga un nedroša saimnieka uzvedība ir automātiski ieaudzināta agresivitāte rotveilerā”. (Urs Ohsenbais)

Pareizi audzināts rotveilers pielāgosies jebkuriem dzīves apstākļiem. Viņš var kļūt gan par ģimenes mīluli, gan arī par rotaļu beidru un kompanjonu. Kā dienesta suns rotveilers ir cieņā policijas, muitas, armijas un arī glābšanas dienestu darbā gandrīz visa pasaulē. Šis suns vienmēr un visur pielāgosies jebkuram Jūsu dzīves ritmam un dienas kartībai.

Taču, audzinot rotveileru, būtu jāņem vērā divi svarīgi aspekti:
- rotveilers ir ļoti jūtīgs un saprātīgs – augsta intelekta suns. Viņš mēdz kļūt skumjš, ja saimnieks viņam nevelta pietiekami daudz laika un atstāj viņu „savā nodabā”;
- iegādājoties rotveilera kucēnu, jāatceras, ka sunim stingrība jāmāca no pirmās dienas, kad mazulis ienācis Jūsu ģimenē. Viņam nepieciešama stingra audzināšana, jo šķirnei raksturīgā temperamenta un rakstura īpašību dēļ, rotveilers ātri kļūst pārmērīgi patstāvīgs un tas var ietekmēt viņa vēlmi „diktēt savus noteikumus”.

Sunim jāiemāca saprast, ka agresija pret cilvēkiem ir aizliegta! Jau kucēna vecumā jānorāda , ko viņš drīkst un ko nedrīkst atļauties.

Kucēns jāsocializē kontaktējoteis ar cilvēkiem un citiem dzīvniekiem. Rotveilers ir dienesta šķirnes suns, kuram ir vēlama apmācība, kāda? Tas ir pēc paša saimnieka ieskatiem : VDK, BH, IPO vai Agility. Kā jau iepriekš minēju, rotveilers ir suns – PERSONĪBA, tāpēc audzināšanā nav pieļaujama fiziska iespaidošana – ne žagars, ne arī slotas kāts. Rotveileram un saimniekam jāiemācās vienam otru saprast – pēs balss tembra, pēc komandām no acu skata.

Pirmajā pusgadā ir ļoti svarīgas abu – rotveilera un viņa saimnieka attiecību izveidošana, kontakts.

Ko es ieteiktu ņemt vērā rotveilera audzināšanas periodā:
- rotveileram ir nepieciešama mierīga dzīve ģimenē, bez skaļa sarunu toņa, bez strīdiem, jo tie viņā var modināt aizsardzības instinktus;
- neieteiktu nevienam rotveileram izstrādāt agresiju vai arī speciāli apmācīt sargāt teritoriju.

Sargāšanas un saimnieka īpašuma aizsardzībai nepieciešami instinkti rotveilerā modīsies patstāvīgi. Jo labāk suns jutīsies ģimenē, jo spēcīgāka būs viņa vēlme teritoriju un īpašumu sargāt. Tas nozīmē vienu – rotveileram jādod laiks ( apmēram līdz 2 gadu vecumam ) pieaugt un patstavīgi attīstīt šos sargāšanas un aizstāvēšanas instinktus. Ignorējot šo ieteikumu, suņa saimnieks riskē ar suņa nervu sistēmas sabojāšanu, kā rezultātā ģimenē vairs nebūs īsta nosvērta rotveilera, bet gan pašu spēkiem izveidots - neuzticīgs, agresīvs un bīstams suns.

Barošana, turēšana un kopšana.

Savukārt rotveilera barošana ir ļoti viegla. Kā es visiem saku – rotveilers ēd visu kas nekustas. Tā ir viena no rijīgākajām suņu šķirnēm, kas nešķiro viņam piedāvāto ēdienu. Šīs šķirnes suņiem garšo pilnīgi viss līdz pat dārzeņiem un augļiem.

Taču ņemot vērā šīs škirnes īpatnību – MAZKUSTĪBU, barošana ir jākontrolē, jo nereti uz ielas redzam rotveilerus, kas ir pārbaroti un knapi kust. Līdzās pilnvērtīgai barošanai, rotveileram, neskatoties uz viņa slinkumu, ir jānodrošina arī fiziskas aktivitātes, sevišķi jau suņiem, kuri tiek turēti dzīvokļos.

Rotveilers ir piemērots turēšanai gan dzīvoklī, gan privātmājā. Abās dzīves vietās suns jutīsies lieliski, ja vien saimnieks viņam veltīs vismaz pusi no sava brīvā laika. Pirms uzcēlām māju no 1995. līdz 2000.gadam, arī mums pašiem dzīvoklī jau bija divas rotveileru meitenes un tika izaudzināts pirmais kucēnu metiens.

Rotveileram piemīt tādas labas īpašības kā:
- suns bez iemesla nerej, līdz ar to, netraucēs dzīvokļa kaimiņus;
- šiem suņiem nav raksturīga tā sauktā „suņa smaka”.

Daudzi, pirms iegādājas kucēnu, uzdod jautājumu – vai rotveilers arī aukstajos ziemas mēnešos var dzīvot ārā - būdā? Viennozīmīgi var!

Neskatoties uz viņa vizuāli īso apmatojumu, šīs šķirnes suņiem ir bieza pavilna, kas dzīvojot ārā, gada aukstākajos mēnešos kļūst vēl biezāka. Vēlama protams ir siltināta būda, taču ir rotveileri, kas arī ziemā būdu ignorē un guļ zem klajas debess.

Kā vēl vienu fantastisku šīs šķirnes suņa rakstura iezīmi varētu minēt to, ka rotveileram nav tendence „blandīties”,t.i., iet prom no mājām. Protams, katrā šķirnē ir savi izņēmumi, kā arī dažāda ir cilvēku attieksme pret suņiem, turēšanas apstākļi un tt., kas iespējams sunim liek pamest mājas labākas dzīves meklējumos, taču nodarbojoties ar šo šķirni jau no 1995.gada, es varu apgalvot – rotveilers ir uzticīgs saimniekam, kā arī viņa un savai dzīves vietai.

Pildot savas sargāšanas funkcijas, rotveilers ļoti labi jūtas arī ar sētu neierobežotā teritorijā, labi zinot, sevis paša noteiktās teritorijas robežas.

Rotveilers – sabiedrībā.

Sabiedrībā rotveilera „tēlam” ir vairāk negatīva nekā pozitīva nozīme – nežēlīgs suns, kas mēdz uzbrukt un sakost bez iemesla, taču rotveileram nav raksturīga agresija, kā jau iepriekš minēju, to var panākt ar nepareizu audzināšanu vai pamatotu vēlmi viņu par tādu izveidot.

Neskatoties uz stingro suņa raksturu un mūžīgo neatlaidību, rotveileri labi pakļaujas apmācībai un dievina savu saimnieku.

Rotveilers ir vienmēr pārliecināts par sevi, un par savām spējām. Tas ir gudrs un miermīlīgs suns, sevišķi jau tad, ja tiek audzināts kopā ar bērniem. Ja viņam atļaus, tad rotveilers bērniem būs vienreizēji jauks rotaļu biedrs un sabiedrotais un nekādā ziņā ne agresīvs. Rotveilers būs maigs, bet tajā pat laikā nebūs pārmērīgi uzbāzīgs.

Svarīgi ir, lai rotveilers zinātu viņam atļautās uzvedības robežas un tās nepārkāptu!

Kas būtu jāņem vērā, izvēloties kucēnu.

Ja esat izlēmis iegādāties sev uzticamu draugu , tad galvenais ir nesteigties!

Pirms kucēna izvēles Jums jāapciemo vairāki metieni, jaapskata un arī jāievāc informāciju par piedāvāto kucēnu vecākiem, par viņu apmācību, veselības pārbaudēm, ja Jums nav mazsvarīgi, tad arī par izstāžu rezultātiem un eksterjeru.

Pierasts dzirdēt pircēja vēlmi : „Vai varētu bez ciltsrakstiem un lētāk?”

Šī pieeja kucēna izvēlē nav īsti pareiza, lai arī kāds būtu Jūsu materiālais stāvoklis, jo ne velti tautā saka: „ Skopais maksā divreiz!” Suns būs Jums līdzās apmēram 10 gadus, tāpēc nevajadzētu ekonomēt.

Ja esat nolēmis, ka vēlaties lielas šķirnes suni, tad ar kucēna izvēli būtu jābūt ļoti uzmanīgam! Katrai šķirnei ir savas parsības vaislai, kurām noteikti būtu jābūt izpildītām.

Lai izmantotu rotveilerus vaislai Latvijā LKF(FCI) sistēmā, prasības vaislas suņiem ir sekojošas: apmācība – Vispārējais paklausības kurss, displāzijas pārbaude, psihes parbaudes tests un divi, ciltsrakstu veidam atbilstoši, izstāžu novērtējumi. Tā ir sava veida garantija, ka Jūsu iegādātais rotveilers patiešām būs rotveilers.

Universalās rotveilera darba spējas un vienlaicīgi spēja būt uzticīgam un maigam draugam ir izvirzījušas rotveileru populārāko un pieprasītāko suņu šķirņu vidū Eiropā un citos kontinentos. Pašreiz lielākais rotveileru pieprsījums ir uz Āzijas valstīm – Ķīna, Malaizija, Taizeme, Indija un c.

Mums audzētavā ir pārstāvēti trīs šķirņu suņi: rotveileri(8), aļaskas malamuti(2) un basenji(1). Katram sunim ir sava vieta mūsu ģimenē un mūsu sirdīs, taču rotveilers ir suns, kuru, ja reiz iemīlēji, tad uz visu mūžu un pa īstam!

Svešiniekam bail no viņa acu mirdzuma, bet saimniekam viņa acis pauž siltumu un mūžīgu uzticību, tās stāsta par šī suņa pašcieņu, par spēku un pateicību.

Tas, kurš dos sev iespēju, un pratīs novērtēt rotveilera rakstura īpašības, nekad nenožēlos, ka izvēlējies sev par draugu tieši šīs škirnes suni.

Izmantotā literatūra:
1. Д.Джимов „Ротвейлер – собака для защиты”. 2001., ИКФ „Сталкер”.
2. „Ротвейлеры Латвии”. 1995