.
Avitaminoze suņa organismā: D, E, C
/D vitamīns/
Mūsdienās ir zināmi aptuveni desmit D vitamīna paveidi: D1, D2, D3, D4 utt., bet praktiska nozīme ir vitamīniem D2 jeb ergokalciferolam un D3 vitamīnam – holekalciferolam. Tiem ir ne tikai līdzīgs ķīmiskais sastāvs, bet arī līdzīga iedarbība uz dzīvnieku organismiem.
D vitamīns kopā ar parathormonu, ko ražo epitēlijķermenīši, regulē kalcija un fosfora apmaiņu organismā, palīdz tiem uzsūkties no gremošanas trakta, savlaicīgi palīdz kalcijam un fosforam uzsūkties no gremošanas trakta un nogulsnēties kaulos.
D vitamīns pastiprina oksidēšanās procesus un paaugstina kalcija sāļu un fosfora izmantošanu organismā. Tas atstāj labvēlīgu iespaidu uz olbaltumvielu, ogļhidrātu, magnēzija, sēra apmaiņu organismā, labvēlīgi iespaido kuņģa, zarnu trakta un aknu darbību. Tāpēc D vitamīns uzlabo kopējo vielmaiņu, paaugstina dzīvnieku neuzņēmību pret slimībām.
Rahīts dzīvniekiem rodas gadījumos, kad to barībā trūkst fosfora un kalcija, ja šo vielu attiecība nav ievērota pareizi. Tādos gadījumos organisma prasība pēc D vitamīna palielinās.
Nepareizi barojot kucēnus, kā arī kaķēnus, tiem bieži rodas gremošanas traucējumi – rezultātā tiek izjaukta kalcija un fosfora uzsūkšanās kuņģī. Vēl rahīts attīstās tad, kad mātei kucēnu vai kaķēnu ir daudz vienā metienā un kad tie netiek saulē: zīdītājdzīvniekiem D vitamīna rašanās notiek ādā, iedarbojoties ultravioletajiem stariem.
D vitamīna deficīts kucēnu un kaķēnu organismā izraisa normālas kaulu augšanas, gremošanas, sirds asinsvadu sistēmas traucējumus. Turklāt pazeminās skeleta un gludo muskuļu tonuss. Vēdera muskuļu tonusa atslābuma dēļ nokaras vēders.
Pazemināts kalcija saturs kucēnu asinīs parasti iet kopsolī ar daudzu muskuļu krampjiem – krampjos tiek sarauti gan šķērsmuskuļi, gan visa ķermeņa gludie muskuļi.
Ar rahītu visbiežāk slimo dogu, sanbernāru un citu lielu suņu kucēni vecumā no diviem līdz sešiem mēnešiem – tātad tieši tad, kad tie intensīvi aug.
Slimības sākumā novērojamas tā saucamās apetītes anomālijas: kucēni grauž mēbeles, grāmatas, apavus, plēš tapetes, laiza un grauž sienas un ēd savas fekālijas. Slimajiem dzīvniekiem attīstās gastroenterīts, aizcietējumi mijas ar caureju. Vēlāk parādās vājums kājās, saspringta gaita, dzīvnieki sāk klibot.
Trīs līdz četras nedēļas pēc saslimšanas, pataustot kucēna ķepas, var pamanīt, ka tas sagādā viņam sāpes. Ķepu locītavas ir piepampušas, arī uz ribām parādās sabiezējumi. Kājas kļūst greizas, mainās galvas, iegurņa forma.
Ja ir izteikts rahīts, tad kucēni pārsvarā guļ. Tiem aizkavējas zobu maiņa.
D vitamīna nepietiekamība izraisa organisma izmaiņas arī pieaugušiem dzīvniekiem. Gan suņiem, gan kaķiem veidojas osteomalācija – kaulu atmiekšķēšanās un to formas izmaiņa. Analoģiski tas notiek arī ar putniem.
Ārstēšana
Dabiskais D3 vitamīns ir sastopams nelielā daudzumā olas dzeltenumā, ikros, pienā un saulespuķu eļļā. Daudz šī vitamīna ir zivju aknās un taukos (pārsvarā mencas), kā arī jūras zīdītāju aknās.
D2 vitamīns – viela, kas nav raksturīga dzīvnieku organismiem. Lielākos daudzumos šī viela ir atrasta tikai tunča aknās.
D vitamīni ir ziedputekšņos, greipfrūtos, avokado augļa mīkstumā, mango augļa mīkstumā un sulā.
Suņiem, visiem citiem zīdītājdzīvniekiem, kā arī putniem katru dienu būtu jāsaņem kaulu miltus vai vārītu olu čaumalas, kas ir izžāvētas un saberztas: suņiem – 1,5-3 grami. Turklāt barībai jāpievieno kalcija glicerfosfāts: suņiem – 2-5 grami.
Ar rahītu slimus dzīvniekus ārstē arī ar ziedputekšņiem. Tos var dot arī profilaksei.
Saulainās dienās ar kaķēniem un kucēniem labāk doties pastaigās no rīta puses, jo šajā laikā ir īpaši daudz ultravioleto staru. Gada aukstajā laikā slimos dzīvniekus silda ar kvarca lampu.
E vitamīns
E vitamīnam piemīt antidistrofiskas īpašības, tas paaugstina olbaltumvielu izmantošanu, normalizē asinsrades orgānu un hormonālo sistēmu darbību.
E vitamīna nepietiekamību organismā veicina barība, kas satur nepiesātinātās taukskābes. Tās bagātīgā daudzumā ir atrodamas mencu aknās, speķī, cūkas aknās, rūgtajā saulespuķu eļļā, siļķu taukos, atsevišķos zivju konservos, zivju eļļā. Šīs taukskābes iznīcina E vitamīnu. E vitamīna deficītu organismā var veicināt barība ar mazu sēra saturošo aminoskābju procentu, un atsevišķos gadījumos – mikroelementa selēna nepietiekamība.
Starp E vitamīnu un C vitamīnu pastāv liela mijiedarbība. E vitamīns aktivizē C vitamīna sintēzi, bet C vitamīns nomāc organisko pārskābju veidošanos, tādējādi pasargājot E vitamīna pārmērīgu patēriņu. Tāpēc C vitamīna nepietiekamība organismā izraisa E vitamīna deficītu.
Kad suņu barībā nepietiek E vitamīna, mātītēm aizkavējas meklēšanās laiks, bet grūsnām mātītēm uzsūcas embrioni. Un, ja kucēni tomēr piedzimst, tie ir vāji, nespēcīgi, sliktu zīž pienu un iet bojā no vārguma.
Tēviņiem sākumā parādās kroplīgi spermatozoīdi, vēlāk tie pārstāj veidoties vispār. Tēviņus vairs neinteresē pretējais dzimums.
Vēl suņiem E vitamīna nepietiekamības gadījumā attīstās mazasinība, tiek traucēta aknu šūnu darbība, pazeminās asinsvadu aizsarg spēja, veidojas muskuļu iekšējie uztūkumi un neskaitāmi asinsizplūdumi. Iespējama muskuļu distrofija.
Ārstēšana
Lielu daudzumu tokoferolu satur augu zaļās daļas, īpaši daudz šīs vielas ir kviešos, miežos, kā arī burkānos, smiltsērkšķu ogās, avokado mīkstumā, mežrozīšu sēklās, valriekstos. E vitamīns ir arī kviešu pumpuros un ziedputekšņos. Zināmu daudzumu tokoferolu satur gaļa, svaigu zivju tauki, olas un piens.
Ārstnieciskos nolūkos tiek izmantots 5 % tokoferola acetāta eļļas šķīdums. Devas: suņiem – 2-10 miligrami dienā, putniem – 0,05-0,1 miligrams. Tokoferols uzsūcas lēni, tāpēc tā deficīta likvidēšanai ir vajadzīgas ne mazāk par 15-20 dienām.
Reptiļus, putnus un zīdītājdzīvniekus vislabāk no E avitaminozes un hipovitaminozes ārstēt ar ziedputekšņiem. Ne tikai tāpēc, ka tie atstāj labvēlīgu iespaidu uz vairošanās orgānu sistēmu, bet arī tāpēc, ka tas ir labākais nekaitīgais līdzeklis, kas ārstē mazasinību un citas saslimstības, kuras rodas E vitamīna trūkuma gadījumos. Reptiļiem ziedputekšņus pievieno ēdienam jebkurā veidā.
Dzīvniekiem ar aknu saslimšanām ir jādod arī medus.
C vitamīns
Askorbīnskābe ieņem ļoti svarīgu lomu organisma dzīvības procesu norisē: tas regulē reducēšanās – oksidēšanās procesus, ogļhidrātu apmaiņas procesu, asins recēšanu, nosaka vairogdziedzeru, aizkuņģa un vairošanās dziedzeru hormonu attīstību. No tā ir atkarīgs asinsvadu caurlaidības līmenis.
Tieši C vitamīna trūkums pārtikā cilvēkiem izraisa cingu.
Stresa apstākļos prasība pēc C vitamīna palielinās, un dzīvnieku organismā sākas pastiprināta šī vitamīna sintēze. Tomēr ne vienmēr iegūtais vitamīna daudzums izrādās pietiekošs. Deficīts pēc askorbīnskābes rodas arī nepilnvērtīgas ēšanas apstākļos, infekciju un parazītu un citu slimību gadījumos.
C vitamīna trūkumu var sajust pērtiķi, truši, kaķi un suņi. Pērtiķi, - lietojot nesabalansētu barību, īpaši laikā, kad tiem nākas pierast pie jauniem dzīves apstākļiem. Truši to izjūt, ja tie nesaņem pietiekošā daudzumā zaļbarību. Suņi un kaķi, - kad tie dienu no dienas ēd tikai vārītu ēdienu. Īpaši jutīgi pret C vitamīna trūkumu ir kaķēni un kucēni.
Slimības rašanos dzīvniekiem veicina zarnu trakta, kuņģa un aknu iekaisumi.
Slimajiem dzīvniekiem piemetas cērmes, tie izjūt vispārēju vājumu un nespēku.
Kucēniem un kaķēniem apstājas augšanas process, tie pārstāj pieņemties svarā.
Arī pieaugušiem dzīvniekiem ir novērojama novājēšana. Turklāt tiem piepampst smaganas, veidojas konjunktīvi, mutes gļotāda kļūst iezilgana. Mutē un uz pirkstiem parādās čūlas, bet vietās, kur āda nostiepjas vai krokojas, rodas plīsumi. Piepampst locītavas un satūkst ķepas.
Suņiem samazinās auglība.
Dzīvnieki, kas sirgst ar C vitamīna deficītu, biežāk saaukstējas, tiem biežāk rodas dažādas infekcijas slimības un ārstēšana norit smagāk un ilgāk.
Ārstēšana
Daudz C vitamīna ir nātru lapās, kāpostos, pētersīļos, cūkpieņu lapās, egļu skujās, smiltsērkšķu un pīlādžu ogās. Melnās jāņogas (upenes) askorbīnskābes daudzuma ziņā pārspēj gandrīz visus augļus un ogas. Tomēr mežrozīšu augļos C vitamīna ir desmit reizes vairāk, nekā upenēs, un simts reizes vairāk, nekā ābolos.
Avitaminozes ārstēšanai gatavo uzlējumu no sausiem, attīrītiem mežrozīšu augļiem. Vislabāk C vitamīns saglabājas, kad mežrozīšu uzlējums ir nostāvējies termosā. 20 gramus augļu aplej ar 1 glāzi vāroša ūdens, nostādina cieši noslēgtā termosā 10-20 stundas. Lieliem dzīvniekiem dod 1/3 -2/3 glāzes dienā. Vēl viens pagatavošanas veids: mežrozīšu augļus pārlej ar vārošu ūdeni tādās pat proporcijās, vāra slēgtā emaljētā traukā 10 minūtes un atstāj nostāvēties vienu diennakti. Pēc tam izkāš caur vairākās kārtās saliktu marli un izspiež no augļiem visu šķidrumu. Labākai garšai var pievienot cukuru.
